Par Trukšņa kunga puspatiesībām, meliem un bruņinieku baltā zirgā
07.05.2012

Laikraksta 19.aprīļa numurā bija publicēta J.Vilnīša saruna ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju, kurā atspoguļots G.Truksņa viedoklis par 4.aprīlī notikušo Jūrmalas iedzīvotāju piketu, tā organizatoriem un tajā skartajām tēmām. Intervija bija piesātināta ar tik daudzām jaukām atziņām, ka šo laikraksta numuru droši varētu saglabāt mapītē pie rakstiem, kurus gribas pārlasīt, ja vien komplektā ar šīm atziņām nebūtu tik daudz puspatiesību, melu un grūti nomaskējamas tieksmes uz citu rēķina pozicionēties sev labvēlīgā gaismā.

Jaunais Eiropas fiskālais līgums nepasargās no jaunām krīzēm
22.04.2012

...bet kaitēs valsts izaugsmei. Latvijas finanšu stabilitāte var balstīties tikai reālās ekonomikas attīstībā, kuras pamatā ir ilgtermiņa Nacionālās attīstības plāns

Jūrmalas kaislības: ZRP ieņem domi. Katrīna Lielā nopūšas
22.04.2012

Ir tāds nostāsts par Krievijas carieni Katrīnu Lielo - viņa tik ļoti mīlējusi mūsu Jūrmalu, ka bieži vien inkognito braukusi tur ciemoties. Nevar zināt, cik tajā taisnības, bet tā bija viņa, kas piespieda hercogu Bīronu atdalīt Jūrmalu no Kuzemes-Zemgales hercogistes, lai pievienotu Krievijas impērijai. Varbūt tas nebija īpaši smuki no carienes puses, bet viena lieta mums jāatzīst: viņa bija izcila biznesa sieviete. Un ja Katrīna teica - tur būs nauda, tad nauda tur tiešām bija. Kā tāds Bertolds Fliks viņa no dažiem vientuļiem zvejnieku miestiem attīstīja Eiropas klases kūrortu. Ne sliktāku kā jebkur Šveicē. Un ja runājam par dūņu kvalitāti - tad vēl labāku. Vismaz tā apgalvoja Katrīnas pēctecis cars Nikolajs Otrais, un lai nu kas, bet Nikolajs mācēja atšķirt vienkārši labas dūņas no patiešām izcilām.

Vai Jūrmalas tiesa arī piedalās „lomu spēlēs”?
22.04.2012

Baltezera krastu aizstāvja Artūra Priedes izteikums, ka 50 000 eiro un iesniegums par prasības atsaukšanu kabatā esot tikai un vienīgi „lomu spēles”, ne vienam vien lika aizdomāties par līdzīgām izklaidēm Jūrmalā. Protams, tiem, kas seko līdzi notikumiem šajā pilsētā, vispirms nāks prātā tā dēvētā Jūrmalas aizsardzības biedrība. Taču šai sakarā izcelt tikai šo juridisko personu būtu negodīgi pret pārējiem aktiermākslas pārņemtajiem jūrmalniekiem. Un tādu ir daudz... Sekojot līdzi notikumiem, jākonstatē, ka šajā pilsētā viens no lieliskākajiem lomu spēļu spēlējošajiem režisoriem (ekonomiskais risinājums - divi vienā) ir odiozais Jūrmalas pilsētas domnieks un daudzu par patieso šā brīža domes vadītāju dēvētais Raimonds Munkevics.

Atklāta vēstule Jūrmalas pilsētas Domes deputātu vadītājam G.Truksnim (8) 
09.03.2012

Tā ir ciniska un lielā mērā krāpnieciska rīcība, projektēšanas gaitā ļaujot veikt izmaiņas, kas ir vērstas pret pilsētas pamatvērtībām un apdraud sabiedrības tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Par aizņemšanos īpašo prasmi un Lisabonas līguma grozījumiem
09.03.2012

Senajā Grieķijā un vēlāk Romā demokrātiju izprata kā tautas tiesības izvēlēties savas attīstības ceļus. Mūsdienās šajā izpratnē ir radušās izmaiņas. Vismaz pašreizējie Latvijas politiķi to laikam izprot tikai kā partiju savstarpēju cīņu par iespēju savas tautas intereses pārdot ārējam pircējam – kurš Austrumiem, kurš Rietumiem vai citām debespusēm.

Vai „Jaunais vilnis” kļuvis par Munkevica ķīlnieku? (1) 
16.02.2012

Galvenais strīds starp konkursa „Jaunais vilnis” rīkotājiem un Jūrmalas oficiālajām organizācijām ir par to, kurš, kā un kāpēc apsaimniekos Dzintaru koncertzāles kafejnīcu konkursa norises laikā.

Dažas pārdomas par tiesisku valsti tiesiskuma koalīcijas pārvaldībā
09.02.2012

Latvijā, pieļaujot tās izlaupīšanu un tautas spēku noplicināšanu, tiek veicināta tiesiskā nihilisma attīstība. Šajā saistībā visai uzskatāms ir Saeimas priekšsēdētājas teiktais par Satversmes 18. pantā iekļauto zvēresta tekstu.

Sabalansēts, bet pilnveidojams budžets
02.02.2012

Pašvaldībai jādomā ne tikai par iedzīvotāju sociālo aizsardzību šodien, bet arī par darba vietām rīt.

Smilšu kastes jandāliņš, sarkanmatains tanks un cilvēku vēlmes (1) 
26.01.2012

Tie, kuriem ir bērni, labi zina, kā ir tad, kad bērni satrakojas, it sevišķi, ja viņi ir vairāki. Tad sākas tāds jandāliņš, ka šķiet – mazie zaudējuši pēdējās prāta paliekas un viņos valda vienīgi ārdīšanās instinkti.

Ai, kā gribētos ticēt... (3) 
19.01.2012

Kā jaunais teritorijas plānojums vairo iedzīvotāju labklājību? Nekā. Virsroku guvušas to investoru intereses, kuru visizteiktākā vēlme ir gūt ātru un salīdzinoši vieglu peļņu.

Kā pieveikt absurdu (7) 
18.01.2012

Šo referendumu mums uzspieda! Tā ir provokācija no to pilsoņu puses, kuri raujas pie varas, izmantodami visus līdzekļus, ieskaitot demagoģiju un atsaucoties uz falšu demokrātiju. Augsti mācīti konstitucionālo tiesību eksperti, juristi norādījuši uz šīs akcijas prettiesiskumu, Valsts prezidents vērsis uzmanību, cik šis pasākums ir absurds pēc būtības, tas ir pat pielīdzināts balsojumam, kas vestu pretī Latvijas valsts izbeigšanai.

Ir jāiet un jācīnās par Jūrmalu (1) 
05.01.2012

Domājot par šā gada galvenajiem uzdevumiem, jāpiekrīt ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, kurš kā galveno uzdevumu definēja iegūt Latvijai lielākus ES struktūrfondus nākamajam plānošanas periodam.

Tēlojot upurus, meklējot vainīgos
05.01.2012

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā aktualizējies nacionālais jautājums. Sakarā ar gaidāmo referendumu dzirdams par konfliktiem uz ielas, veikalos, sabiedriskajā transportā, un, protams, arī sociālajos tīklos

Aizvadot Caunas gadu
27.12.2011

Ja godīgi, nezinu un pat īsti negribu zināt, kas šis bija par gadu pēc ķīniešu horoskopa. Tā kā, paldies Dievam, joprojām dzīvoju Latvijā, tās viņu padarīšanas, arī loģisku apsvērumu dēļ, mani sevišķi neinteresē. Bet tas nu tā. Par to ieminējos tikai tāpēc, ka ļauži gadus mēdz raksturot pēc šīs tālās austrumu tautas gadu zvēriem.

Māris Dzenītis: Jūrmalas teritorijas stagnācijas plāns nākamiem 12 gadiem (17) 
16.12.2011

Daudzi to uztver kā attīstības plānu, taču drīzāk tas dēvējams par stagnācijas plānu nākamajiem 12 gadiem. Iespējams, tas ir labs, ja turpinām 90-to gadu politiku un gribam redzēt Jūrmalu kā ekskluzīvu Pierīgas guļamistabu bez savām darbavietām, izklaides un pakalpojumu vietām.

Katram savs krekls tuvāks jeb kādus kreklus valkā valdība
16.12.2011

Pēdējā laikā banku skandāli sāk jau tā kā apnikt. Tur, kur stāsti ir par naudu, vienmēr ir arī lieli satraukumi. Vieni uztraucas par savu sūri grūti pelnīto naudiņu un metas pie bankomātiem, citiem satraukums rodas par zviedru bankas labklājību.

Vīri – pelēkos mēteļos, sievas – baltās zeķēs
11.12.2011

Ikvienā sarunā gan virsdiriģenti, gan režisori, gan deju kolektīvu vadītāji pauž izmisīgu satraukumu par valsts attieksmi šajā jautājumā. Pārsteidzoši ir tas, ka nākamā gada budžeta projektā, kurš jau šonedēļ nonāks Saeimā, nav paredzēti līdzekļi kolektīvu vadītāju atalgojumam.

Izsviežam kārtējo pusmiljardu
29.11.2011

Jau kārtējo reizi mēs attopamies pie „sasista trauka” un „izlieta ūdens”. No ne tik senajām kļūdām mācība nav gūta. Kārtējā banka jau atkal tiek izsludināta par bankrotējušu. Tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši lielas naudas summas.

Reformu „bezmaksas” siers peļu slazdā
07.11.2011

Beidzot noslēdzies mokpilnais koalīcijas veidošanas process, kas noteikti paliks atmiņā ar Zatlera Reformu partijas šķelšanos vēl pirms pirmās Saeimas sēdes, „Vienotības” intrigām un provokācijām, vēlot, bet rezultātā neievēlot Valdi Zatleru par Saeimas priekšsēdētāju.