Vjačeslavs Dombrovskis: Autotransporta direkcija acīmredzot netiek galā
Apskatīt komentārus (0)
16.02.2012
Guna Vilnīte
Nesaņemot atbildes par pasažieru pārvadājumiem no atbildīgās Satiksmes ministrijas, JN devās interesējošos jautājumus noskaidrot uzraugošajā institūcijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Viens no darba virzieniem Saeimas komisijās ir izpildvaras darbības uzraudzīšana, un komisijai ir tiesības pieprasīt savai darbībai nepieciešamās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm. Decembrī komisija Satiksmes ministrijai uzdeva sagatavot priekšlikumus sabiedriskā transporta nozares reformai.
Saruna ar Vjačeslavu Dombrovski, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju, bija par autotransporta direkcijas pārziņā esošajiem, tātad autobusu pārvadājumiem.
Pēc mikroautobusu reisu skaita samazināšanas tie uz Rīgu bieži ir pārpildīti.
Tautsaimniecības komisija nav apmierināta ar esošo situāciju, jo šajā sistēmā (sīkāk skat. rakstu Sistēma ir arhaiska, trūkst speciālistu JN š. g. 5. numurā) pārvadātājiem nav nekādas motivācijas par to interesēties. Maigi izsakoties, neveiksmīga sistēma. Komisija pieprasa, lai Satiksmes ministrija to mainītu. No mūsu puses nebūs nekādas sadarbības, kamēr Satiksmes ministrija nenāks ar plānu, kā radīt konkurenci, tas ir ieviest sistēmu, kurā autopārvadātājam būtu motivācija pētīt pasažieru plūsmas, saprast, kad cilvēki grib braukt, cikos, cik daudz cilvēku utt.
Autotransporta direkcija acīmredzot netiek galā ar plānošanas darbu. Viņi ir izveidojuši sistēmu, kurā privātajiem spēlētājiem ir vai nu aizliegts darboties, vai tiem, kas darbojas, nav nekādas motivācijas pievērst uzmanību pasažieru plūsmām.
Noteikti jāmaina šī sistēma, kurā ir pilnīga centrālā plānošana. Var uzdot jautājumu kam tāda lotu sistēma vajadzīga? Izveidosim vienu uzņēmumu Latvijas satiksmi , un būs viens liels autobusu parks, kas apkalpos visu Latvijas teritoriju, jo jau pašlaik faktiski ir monopols. Mēs taču sen esam sapratuši, ka monopoli nekam neder.
Ir vietas, uz kurām privātajam nav izdevīgi braukt, jo tur ir maz iedzīvotāju. Likums par sabiedrisko transportu nosaka, ka ir jābūt iespējai pārvietoties par saprātīgu cenu, tas nozīmē, ka citiem nodokļu maksātājiem par to jāmaksā. Ja mēs visu atdosim privātajam tirgum, jūs atkal atnāksiet pie manis un teiksiet: Lūk, viņi netiek, jo ir mazturīgi. Tātad subsidēšanai ir jābūt.
Jautājums kādā veidā to darīt?
Tieši tā. Domāju, ka tajos maršrutos, kuri ir rentabli (uzskatu, ka Rīga un Jūrmala ir pilnīgi rentabli), jābūt konkurencei. Tur varētu būt runa ne tikai par maršrutiem, bet par maršrutiem un laikiem. Ja uzskatām, ka vajadzīgs maršruts, piemēram, divos naktī, arī to principā var subsidēt. Ja subsidēšana notiek, tad konkrētiem maršrutiem, ja noskaidrojam, ka šajā maršrutā privātie uzņēmēji nav ieinteresēti. Tad mēs sakām ok, mēs piemaksāsim, piemēram, tūkstoti mēnesī. Kurš būtu ieinteresēts? Ja cits saka esmu gatavs par 500, lai brauc tas. Tāpat ir ar reisu laikiem ja esam pārliecināti, ka jābrauc sešos, bet privātajā tirgū nav tāda, kas grib, tad reiss šajā laikā ir jāsubsidē.
Man satiksmes ministrija atbildēja, ka viss esot kārtībā un mainīt viņi neko negrasoties.
Nav taisnība. Ja ir situācija, ka transports ir pārpildīts un cilvēki netiek uz Rīgu tajā laikā, kad to vēlas, tad viennozīmīgi autotransporta direkcija (tas ir Satiksmes ministrija) nepilda savus pienākumus, plānojot transporta plūsmas. Nevajag izvairīties no atbildības viņi šo sistēmu ir izveidojuši, viņiem par to jāuzņemas pilna atbildība.
Uz jautājumu, kad gaidāmas pozitīvas pārmaiņas pasažieru pārvadājumos ar vilcienu, Vjačeslavs Dombrovskis atbildēja, ka pašlaik notiek darbs pie sistēmas maiņas un tiks runāts arī par šiem jautājumiem un meklēti risinājumi gan neformālās sanāksmēs, gan komisijas sēdēs.
Kā zināms, Pasažieru vilciena iepirkums paredz līdz 2015. gadam iegādāties 34 jaunus elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus. Spānijas kompānija CAF konkursā ieguvusi tiesības uz 429,24 miljonus latu vērto līgumu. Lai arī tiesa ir atļāvusi noslēgt iepirkuma līgumu, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt.
Pasažieriem atliek tikai gaidīt un cerēt, ka pašreizējā situācija, kad viņi ir kļuvuši par ķīlniekiem pasažieru pārvadātāju milžu cīņās par ienesīgiem līgumiem, neturpināsies mūžīgi un nokļūšana darbā, skolā, augstskolā vairs nebūs problēma.
Jūrmalnieki par sabiedrisko transportu maršrutā JūrmalaRīga:
Māmiņa no Kauguriem:
Risinājums būtu māmiņai ar bērnu ratiņiem atļaut ņemt līdzi vienu cilvēku (viena biļete māmiņai un pavadonim), jo vajag jau ne tikai vilcienā iekāpt, bet arī autobusā un tikt no tā ārā. Tad esi atkarīga no pārējo pasažieru laipnības. Bet ko darīt, ja pasažieri ir cilvēki gados?
Jūrmalniece Ina, kuras 13 gadus vecais dēls katru dienu ar vilcienu brauc uz skolu Rīgā:
Uz perona nav skaļruņu (apziņošanas sistēmas). Ja notiek kāda avārija, cilvēki stāv neziņā, kas noticis un cik ilgi jāgaida vai vērts doties uz maršruta mikroautobusu vai tomēr stāvēt un gaidīt.
Problēmas ar tualetēm stacijās. Vispār kauns, īpaši vasaras laikā, kad vilcienu izmanto tik daudz cilvēku! Stacijas taču ir Latvijas Dzelzceļa īpašums. Reiz es pavaicāju Dzintaru stacijas kasierei, kur blakus ir tualete. Viņa man ieteica vai nu skriet uz Dzintaru mežaparku, vai kārtot vajadzības tepat krūmos...
Par biļetēm dīvaini, ka nav atlaides skolēniem.
Biļeti dīzeļvilcienam var atdot kasē un dabūt naudu atpakaļ, elektrovilcienam nevar. Jautājums kāda starpība?
Zigrida: Tā kā dzīvoju Kauguros, uz Rīgu braucu TIKAI ar mikroautobusu ... Vakaros tie varētu kursēt biežāk ja brauc no teātra vai koncerta, ilgi jāstāv un jāgaida.
Agita: Satiksme ir šausmīga! Sevišķi Kauguros... Es biju ļoti dusmīga, kad man no rīta vajadzēja doties uz eksāmenu (pati esmu no Slokas un parasti braucu ar vilcienu), bet toreiz bija izņēmums un no paša rīta vajadzēja nokļūt poliklīnikā pie ārsta.... Tātad.... Es savu eksāmenu nokavēju par 1,5 stundu... Gāju uz mikriņu pretim Ikki un redzēju viens pieturā apstājies, bet pilns. Nolēmu pagaidīt nākamo (kā nekā Kauguri, domāju, ka mikriņi iet bieži)... Es nogaidīju 30 min un man nepabrauca garām NEVIENS rīdzinieks... Tad pēc apmērma 40 min viens brauca un... pabrauca man garām, jo visas vietas bija aizņemtas.... Es biju neizsakāmi dusmīga, tāpēc nolēmu vairs neriskēt un gāju uz vilcienu (labi, ka uz to paspēju)...
Viennozīmīgi, ar mikriņu vairs nebraukšu (tikai, ja no Slokas vilcienu stacijas).
Uldis: Piektdienās, sestdienās varētu būt nakts transports. Pārvietojoties no Jūrmalas uz Rīgu, uzticos tikai vilcieniem.
Pensionāre no Kauguriem: Satiksme ir visai sarežģīta, jo mikroautobusi bieži ir pārpildīti, bet līdz vilcienam man gandrīz pusstunda jāiet kājām. Ziemā pat ilgāk, ja ietve slidena vai sniegaina. Vietējais autobuss, ar kuru ērti un lēti varēja nokļūt līdz Slokas stacijai, vairs nekursē, tāpēc, lai nokļūtu līdz vilcienam un atpakaļ, iznāk vēl piemaksāt latu, un tas ir dārgi.
Atpakaļ
